- Kā tavs ceļgals? - viņa pajautāja, atverot magnētiskās rezonanses attēlus. Mēja bija veikusi izmeklēšanu pirms dažiem gadiem, bet atteikusies no krustenisko saišu operācijas, jo to nesedza iepriekšējā apdrošināšanas polise.
- Funkcionē, - Mēja atteica.
- Ja gribi savest to kārtībā, saki droši. Varam izdarīt to tepat uz vietas - tas aizņems vienu pēcpusdienu un, protams, būs bez maksas. “Sfēra” vēlas, lai tās darbiniekiem būtu funkcionējoši ceļgali. - Ārste novērsās no displeja un veltīja Mejai profesionālu, bet gana pārliecinošu smaidu.
- Bija diezgan grūti apkopot bērnības datus, bet turpmāk mums būs gandrīz pilnīga informācija. Reizi divās nedēļās veiksim asins analīzi, pārbaudīsim kognitīvās spējas, refleksus un redzi, kā arī rotācijas kārtībā veiksim nopietnāku izmeklēšanu - sonogrāfiju, magnētisko rezonansi un tamlīdzīgi.
Mēja nespēja to aptvert. - Bet kā jūs varat to atļauties? Magnētiskā rezonanse vien maksā...
- Profilakse atmaksājas, jo sevišķi tad, ja atrodam audzēju pirmajā, nevis ceturtajā stadijā. Un izmaksu atšķirība ir milzīga. Šeit strādā lielākoties jauni un veseli cilvēki, tā ka veselības aprūpe izmaksā krietni mazāk nekā citās lielās kompānijās, kuras nenovērtē profilakses nozīmi.
Mejai kārtējo reizi ienāca prātā, ka tikai “Sfēra” spēj ģenerēt dažādas vitāli nepieciešamas un aktuālas reformas. Vai varbūt viņi ir vienīgie, kas spēj tās īstenot?
- Kad tu pēdējo reizi biji uz apskati?
- Laikam koledžā.
- Jā... Labi, sāksim ar pašu galveno - taviem vitālajiem rādītājiem. Vai esi to jau redzējusi? - Ārste sniedza viņai aptuveni trīs collas platu sudraba aproci. Šādus veselības monitorus valkāja Džareds un Dens, tikai tie bija no gumijas un nepiekļāvās rokai. Šī aproce bija tievāka un vieglāka.
- Šķiet, ka jā. Vai ar to mēra pulsu?
- Arī pulsu, protams. Vairumam veco darbinieku ir viena vai otra versija, bet viņi sūdzējās, ka tās ir pārāk vaļīgas, gluži kā parastās rokassprādzes. Tā nu mēs izstrādājām jaunu modeli, kas cieši pieguļ rokai. Vai gribi pamēģināt?
Mēja uzvilka aproci uz kreisās rokas, ārste noregulēja to un ar klikšķi aiztaisīja. Tā tik tiešām cieši piegulēja rokai. - Tā ir silta.
- Dažas dienas tā būs silta, pēc tam notiks savstarpēja adaptācija. Bet, protams, aprocei ir jāsaskaras ar ādu -tikai tad varēs izmērīt to, ko mēs gribam izmērīt, proti, visu iespējamo. Tu taču gribi pilnu programmu, vai ne?
- Droši vien.
- Savā anketā tu esi atzīmējusi, ka gribi pilnu ieteicamo mērījumu programmu. Vai tā ir?
-Jā.
- Labi. Izdzer šo te, lūdzu! - Ārste iedeva Mejai biezo, zaļo šķidrumu, kuru bija tikko pagatavojusi. - Tas ir smūtijs.
Mēja izdzēra auksto, viskozo dzērienu.
- Tu tikko noriji sensoru, kurš veidos bezkontakta savienojumu ar aproci. Tas bija šajā glāzē. - Ārste rotaļīgi iebelza Mejai pa plecu. - Man patīk šī procedūra.
- Es to noriju? - Mēja pajautāja.
- Tā ir vislabāk. Ja ielikšu to tev rokā un lūgšu norit, tu sāksi pūst un stenēt. Bet sensors ir ļoti mazs un, protams, organisks. Tu to iedzer, neko nemani, un lieta darīta.
- Tātad tas jau ir iekšā?
- Jā. - Ārste viegli uzsita pa Mejas aproci. - Tagad tā ir aktivizēta un sniegs informāciju par sirdsdarbību, asinsspiedienu, holesterīna līmeni, ķermeņa temperatūru, uzņemtajām kalorijām, miega ilgumu un kvalitāti, gremošanas sistēmas darbību un vēl daudz ko citu. Tā nosaka arī ādas galvanisko reakciju, kas var liecināt par pārmērīgu uzbudinājumu vai nemieru. Jo sevišķi tas noder tādiem sfēristiem kā tu, kuru darbs ir saistīts ar stresu. Ja kādam darbiniekam vai visai nodaļai ir paaugstināts stresa līmenis, mēs varam regulēt darba slodzi. Aproce seko līdzi sviedru pH līmenim, lai tu zinātu, kad uzņemt sārmainu šķidrumu, un ķermeņa stāvoklim, lai tu laikus mainītu pozu. Tā nosaka skābekļa līmeni asinīs un audos, sarkano asinsķermenīšu daudzumu un pat skaita soļus. Tu jau noteikti zini, ka ārstu ieteiktā norma ir desmit tūkstoši soļu dienā, un aproce parādīs, cik tuvu tai esi. Piecelies un mazliet pastaigā!
Mēja ieraudzīja uz aproces skaitli 10 000, kurš samazinājās ar katru soli: 9999, 9998, 9997.
- Šis ir otrās paaudzes modelis. Mēs dodam to jaunajiem darbiniekiem, un pēc dažiem mēnešiem būsim aptvēruši arī visus pārējos. Jo pilnīgāku informāciju mēs saņemam, jo labāk varam par jums parūpēties. Nepilnīga informācija ir baltie laukumi mūsu zināšanās, un tieši tāpēc rodas kļūdas vai kaut kas tiek palaists garām.
- Es zinu, - Mēja sacīja. - Tā bija problēma manā koledžā un noteikti arī citās - mēs paši iesniedzām datus par savu veselības stāvokli. Trīs studenti nomira ar meningītu, pirms kāds saprata, cik ātri tas izplatās.
Doktores Viljalobosas seja apmācās. - Tas ir nepieļaujami. Koledžu studentiem nav pašiem jāziņo par savu veselības stāvokli. Tas jādara profesionāļiem, lai studenti varētu mierīgi mācīties. Ņemsim kaut vai seksuāli transmisīvās slimības vai C hepatītu - ja būtu pieejami visi dati, mēs redzētu kopainu un varētu spert nepieciešamos soļus. Nebūtu vairs nekādu neskaidrību. Vai esi dzirdējusi par eksperimentu Islandē?
- Šķiet, ka jā, - atteica Mēja, lai gan nebija par to pārliecināta.
- Islandē ir neparasti homogēna populācija. Lielākā daļa iedzīvotāju var izpētīt savu ciltskoku paaudžu paaudzēs, viņu saknes iesniedzas tūkstoš gadu tālā pagātnē. Tā nu zinātnieki sāka pētīt islandiešu genomus un izsekoja dažādas slimības līdz pašiem pirmsākumiem. Šie pētījumi deva ļoti daudz vērtīgas informācijas, jo nav nekā labāka par relatīvi homogēnu grupu, kura ir pakļauta vienu un to pašu faktoru ietekmei, turklāt pētāma ilgākā laika periodā. Pilnīga informācija par noteiktu ļaužu grupu ir ļoti būtisks faktors, lai gūtu labus rezultātus. Un mēs ceram īstenot šeit ko tamlīdzīgu. Pastāvīgi novērojot jaunos darbiniekus un ar laiku arī visus desmit tūkstošus sfēristu, mēs varētu ne vien laikus saskatīt un novērst dažādas problēmas, bet arī iegūt datus par visu grupu kopumā. Jaunie darbinieki ir visumā veseli viena vecuma cilvēki, pat inženieri, - viņa pasmaidīja par šo joku, kuram acīmredzot jau bija neliela bārdiņa. - Gūstot informāciju par visām novirzēm no normas, mēs varētu atklāt dažādas tendences un vairot savas zināšanas. Vai saproti, ko es gribu teikt?
Mēja nespēja atrauties no jaunās aproces.
- Mēja?
- Jā, tas būtu lieliski.
Aproce bija ļoti skaista, pulsējoša slīdošā josla ar gais-miņām, diagrammām un skaitļiem. Ritmiski atvērās un aizvērās pulsa filigrānā rozīte, ik pa brīdim kā zils zibsnis uzplaiksnīja elektrokardiogrammas līkne. Liels, zaļš 98,623, kas apzīmēja ķermeņa temperatūru, atgādināja par tās dienas vidējo vērtējumu (97 punkti), kuru noteikti vajadzēja uzlabot. - Un kas tas? - Mēja pajautāja, ieraudzījusi zem datu joslas virkni sīku podziņu un simbolu.
- Aprocei ir vēl aptuveni simt papildfunkciju. Var izmērīt distanci skrienot vai noteikt pulsa izmaiņas miera un aktivitātes brīžos. Arī ķermeņa masas indeksu, uzņemto kaloriju daudzumu... Nu re, tu jau sāc to apgūt.
Mēja aizrautīgi pētīja jauno rotaļlietu. Tā bija viena no smalkākajām ierīcēm, kādu viņa jelkad bija redzējusi. Informācijai bija desmitiem līmeņu, ikviens parametrs ļāva uzzināt kaut ko vairāk, iet dziļāk. Pieskaroties ķermeņa temperatūras rādītājam, varēja noskaidrot, kāda bijusi vidējā, augstākā un zemākā temperatūra iepriekšējās divdesmit četrās stundās.