1962. gada 18. februārī.
Civiltiesa
Lēmums
Prasītājs Niki Sino
Bez vēsts pazudušais Niki Dzimpejs,
dzimis 1924. gada 7. martā.
Ar šo tiek apstiprināts, ka pēc attiecīgo formalitāšu nokārtošanas — paziņojuma publicēšanas sakarā ar iesniegumu par minētās personas pazušanu 1955. gada .18. augustā, — tas ir, vairāk nekā pēc septiņiem gadiem, — nav saņemtas nekādas ziņas. Sakarā ar augstāk sacīto tiek pieņemts sekojošs lēmums: pazudušo Niki Dzimpeju uzskatīt par mirušu.
1962. gada 5. oktobri Civiltiesa Tiesneša paraksts
Paskaidrojumi
1 K. Markss un F, Engelss. «Vācu ideoloģija», LVI, 1963, 410. lpp.
1 K. Markss un F. Engelss, «Vācu ideoloģija», LVI, 1963, 67. lpp.
3 — Kobo Abe
4
Saule nolaidās, vējš pierima. Vīrietis klejoja pa kāpu, kamēr vien varēja atšķirt dažādos vēja zīmētos rakstus smiltīs.
Guvums nebija liels. Circenis un baltūsainā spīļaste no taisnspārņu kārtas.
Sarkanblakts un vēl viens kukainis — viņš neatcerējās tā īsto nosaukumu, — taču arī kāds to sarkanblakšu sugas.
I , 8*
[1] no žurnāla «inostrannaja literatūra», 1967, 1. nr.
" romāns iznācis krievu valodā izdevniecībā «Molodaja gvardija» 1965. gadā. Latviešu valodā izdots 1967. gadā izdevniecībā «Zinātne». (Red.)
[3] no kobo abes sniegtās intervijas franču literātam Zanam Perolam. «Les Lettres Franļaises», 9.—13., IX, 1967.
[4] «mefropo|u metastāzes iegraužas dabā,» rakstīja žurnāla *Spiegel» autors, «indīgās izplūdes gāzes aizsedz sauli.» Lielajā Tokio ar Četrpadsmit miljoniem iedzīvotāju pirms trim gadiem 154 dienas tika izsludināta trauksme, tas ir, tika aizliegta jebkura automobiļu kustība. Nepaguvušas uzziedēt, no izplūdes gāzēm nokalst tradicionālās sakuras. Laikā, kad uz ielām visdzīvākā kustība, policisti katru pusstundu ieskrien iecirknī, lai ieelpotu skābekli no baloniem.
[6] «inostrannaja literatūra», 1966, 12. nr.
[7] «inostrannaja literatūra», 1966, 12. nr.
[7]
Kādā augusta pēcpusdienā uz S. stacijas perona parādījās cilvēks ar pelēku pikē panamu galvā. Pār plecu viņam krustiski karājās liela koka kaste un plakanpudele, bikšu gali bija sabāzti zeķēs, it kā viņš taisītos kāpt kalnos. Taču visā apkaimē nebija neviena kalna, kurā būtu vērts uzkāpt. Un stacijas kalpotājs, pie izejas pārbaudījis biļetes, aizdomīgi noskatījās viņam nopakaļ. Cilvēks bez garas domāšanas iekāpa autobusā, kas stāvēja turpat pie stacijas, un apsēdās pakaļējā sēdeklī. Autobuss gāja prom no kalniem.
Cilvēks aizbrauca līdz gala pieturai. Izkāpis no autobusa, viņš redzēja, ka viss apvidus ir bezgalīga augstieņu
[8] dīdāma šķērssiena, kas japāņu mājās noder ari kā durvis.
[9] lauku apavi.
[10] sieviešu josta — 30—40 cm plata drānas strēmele.