- Cielava teica: tas, kurš visdrīzāk bijis tēvs, saucis sevi par Samu. Šis bija jaunāks. Šis bija tas, kurš atnāca pie Cielavas pateikt par meiteni; Viņu sauc Ašais. Viņš… klejoja pa Re Albi. Un tad mēs nelaimīgā kārtā saskrējāmies ar viņu Gontas ostā. Bet karalis aizraidīja viņu prom. Un tagad es esmu te, bet viņš tur, un viss ir aiz muguras.
- Bet Terru pārbijās, Ābele sadrūmusi teica. Tenara pamāja ar galvu.
Bet kāpēc tu gāji uz Gontas ostu?
Redzi, tas vīrs Ašais strādāja kādam cilvēkam… burvim Re Albi valdnieka mājā, un es šim burvim nepatiku… Viņa mēģināja atcerēties burvja ikdienas vārdu, bet nevarēja; prātā nāca vienīgi Tuaho, kargadiešu nosaukums kādam kokam, taču viņa neatcerējās, kādam.
-Aktā?
- Nu, un tad man likās, ka labāk būs doties uz mājām.
- Bet kāpēc tu nepatiki tam burvim?
-Galvenokārt tāpēc, ka esmu sieviete.
- Phe! Ābele izmeta. Vecā gaiļa dziesma.
Šoreiz drīzāk jauna gaiļa dziesma.
- Vēl sliktāk… Es neesmu dzirdējusi, ka no maniem paziņām kāds būtu manījis šajā pusē Terru vecākus, ja tā tos var saukt. Bet, ja nu tie tomēr kaut kur te klejo, man nepatīk, ka tu viena dzīvosi tajās lauku mājās.
Ir jau patīkami, kad meita pret māti izturas kā vecākā, bet māte var justies kā meita pašas meitai. Tomēr Tenara nepacietīgi atmeta: Man tur nekas nevar notikt!
-Tev vismaz vajadzētu suni.
- Par to es esmu domājusi. Varbūt kādam ciemā ir kucēns. Kad tiksim tur, vajadzēs pajautāt Cielavai.
- Kucēnu ne, māt. Suni.
Bet jaunu, tādu, ar ko Terru var spēlēties, Tenara lūdzoši iebilda.
- Ir gan labums no tāda kucēna, kas bučosies ar zagļiem, pilnasinīgā, pelēkacainā meita, blakus iedama, iesmējās.
Ciematā viņas nokļuva ap dienas vidu. Cielava apsveica Tenaru un Terru ar neviltotu sirsnību, skāvieniem, skūpstiem, jautājumiem un cēla galdā cienastu. Ari Cielavas mazrunīgais vīrs un citi ciemata iedzīvotāji ienāca
sasveicināties ar Tenaru. Viņa juta prieku par atgriešanos mājās.
Cielava kopā ar dēlu un meitu diviem jaunākajiem no viņas septiņiem bērniem pavadīja atnācējas uz Ozolu mājām. Abi bērni bija pazinuši Terru kopš pirmās dienas kad Cielava atnesa viņu mājās, un pieraduši pie viņas, tomēr pēc divu mēnešu atšķirtības pirmajā bridi jutas nedroši. Arī kopā ar viņiem un pat ar Cielavu meitene palika ierāvusies sevī un apātiska, tāpat kā grūtajās agrākajās dienās.
Viņa ir pārguruši un apjukusi no visas šīs ceļošanas. Gan tas pāries. Visu laiku mums gāja apbrīnojami labi,Tenara teica Cielavai, taču Ābele neļāva viņai tik vienkārši atrunāties. Uzradās viens no viņiem un pārbiedēja Terru un māti, Ābele paskaidroja. Un pamazām, kamēr sievietes pēcpusdienas gaitā atvēra auksto, piesmakušo, putekļaino māju, saveda to kārtībā, izvēdināja gultasdrēbes, nopukojās par sīpoliem, kuri sākuši asnot, ienesa pieliekamajā mazliet ēdamā un uzlika uz uguns lielu zupas katlu vakariņām, Tenaras meita un draudzene par abām izdabūja no Tenaras visu garo stāstu. Tas nāca ļoti lēni, pa vienam vārdam. Tenara itin kā nespēja skaidri izstāstīt, ko nodarījis burvis; tur bijusi kaut kāda burvestība, viņa neskaidri izteicās, vai varbūt tas vīrs sūtījis viņām pa pēdām Ašo. Bet, kad Tenara sāka runāt par karali, vārdi plūda bez aizķeršanās.
- Un tur viņš piepeši bija karalis! Kā zobena asmens… Un Ašais no viņa sarāvās un kāpās atpakaļ… Un es viņu noturēju par Zvirgzdu! Patiešām, vienu brīdi man pilnīgi tā likās, jo es biju tik… tik sajukusi…
- Nu tad viss ir pareizi, jo Klūga nodomāja, ka tu esi viņa māte, sacīja Ābele. Tad, kad mēs stāvējām piestātnē un skatījāmies, cik jūs lepni iepeldat ostā.
Iedomājies, māte viņu noskūpstīja, Cielavas tant! Noskupstīja karali pavisam vienkārši! Es jau domāju, ka skūpstis ari to magu. Bet nekā.
_ Skaidrs, ka nekā, ir nu gan iedoma! Kādu magu? jautāja Cielava, iebāzusi galvu bufetē. Kur tev stāv miltu kārba, Goha?
Tā ir zem tavas rokas. Roukas magu, kurš bijā atbraucis meklēt jaunu arhimagu.
-Šeit?
| Kāpēc ne? Ābele atjautāja. Vai tad pēdējais arhimags nebija no Gontas? Bet viņi nepūlējās ilgi meklēt. Līdzko tika vaļā no mātes, tūlīt brauca atpakaļ uz Havnoru.
-Tu nu gan runā!
- Viņš teica, ka meklējot kādu sievieti, Tenara sacīja. "Sievieti no Gontas." Bet izskatījās, ka tas viņam lielu prieku nesagādā.
-Burvis un meklē sievieti? Tas nu ir kaut kas jauns, noteica Cielava. Domāju, ka pa šo laiku būs iemetušās vaboles, bet miltiem nav nekādas vainas. Es izcepšu kādu plāceni, labi? Kur ir eļļa?
- Vajadzēs paņemt no poda aukstajā kambarī. Ai, Tērce! Sveika, mīļā! Kā tev klājas? Kā iet Strautam? Kā jūs šo laiku dzīvojāt? Vai jērus esat pārdevuši?
Vakariņas viņi visi ēda kopā. Maigi dzeltenajā vakara gaismā, virtuvē ar klona grīdu un garo zemnieku galdu Terru sāka palaikam pacelt galvu un pāris reižu kaut ko pateica Cielavas bērniem, taču meitene joprojām šķita iebaidīta un ierāvusies sevī, un, kad ārā sāka krēslot, viņa apsēdās tā, lai redzīgā acs būtu pievērsta logam.
Tikai tad, kad Cielava ar saviem bērniem pa krēslu bija aizgājusi mājās, Ābele guldināja Terru, dziedādama šūpļa dziesmu, un Tenara kopā ar Tērci mazgāja traukus.
viņa apvaicājās par Gedu. Viņai nebija gribējies to darit kamēr tuvumā bija Cielava un Ābele: tas nozīmētu pārāk daudz jautājumu un paskaidrojumu. Līdz šim viņa nemaz nebija pieminējusi Geda uzturēšanos Re Albi. UnTenaiaj vispār vairs negribējās runāt par Re Albi. Kad viņa mēģināja p<ir to domāt, prāts šķita itin kā satumstam.
- Vai pagājušajā mēnesī šurp atnāca kāds vīrietis ar ziņu no manis palīdzēt darbos?
- Vai, es galīgi aizmirsu! iesaucās Tērce. Tu domā Vanagu, to ar rētām uz sejas, vai ne?
- Jā, Tenara atbildēja, Vanagu.
- Bija, kā tad, ka bija, un tagad viņš laikam ir Karstavotu kalnos, virs Lisu, aizdzina turp aitas, Sērija aitas. Atnāca, teica, ka no tevis, bet te prieks viņa nebija galīgi nekāda darba, jo par aitām gādājam mēs ar Strautu, ar piena kambari es tieku galā pati, un, kad vajag, palīgā atnāk vecais Malks un Lāse, un tā nu es lauzīju galvu, bet Strauts saka: "Ej un paprasi Sērija palīgam, fermera Sērija pārraugam tur, augšā pa ceļu, necik tālu no Kahedananas, varbūt viņiem vajag ganus kalnu ganībās," tā viņš teica, un šis te Vanags tā ari izdarīja, dabūja darbu un prom bija jau nākamajā dienā. "Ej un paprasi Sērija palīgam," Strauts viņam teica, un tā viņš izdarīja, un tie viņu tūliņ pieņēma. Droši vien uz rudeni atgriezīsies ar visu ganāmpulku. Tagad viņš noteikti ir augstajās ganībās uz Garās Grēdas virs Lisu. Bet varbūt viņam iedeva kazas. Tāds patīkams cilvēks. Aitas vai kazas, es īsti neatceros. Cerams, tev nav nekas pretī, ka mēs viņu nepaturējām šeit, Goha, bet mums tik tiešām te nebija nekāda darba priekš viņa; mēs ar Strautu un vecais Malks un Lāse paši savedām visus linus. Un tas Vanags teica, ka tur, no kurienes nākot, esot ganījis kazas kaut kur viņā kalna pusē, kaut kur virs Ārmutas, viņš teica, bet aitas
neesot ganījis. Varbūt tie būs iedevusi viņam
gan viņš kazas.
-Varbūt, -Tenara teica. Viņa juta lielu atvieglojumu um lielu vilšanos. Viņai bija gribējies zināt, ka Geds ir sveiks un vesels, bet bija gribējies sastapt viņu šeit.
Bet pietiek ar to, viņa sev teica, ka es vienkārši esmu pajas, un varbūt pat labāk, ka viņa te nav, ka te nav nekā no tā visa, ka Re Albi bēdas, sapņi, burvestības un šausmas ir palikušas aiz muguras uz visiem laikiem. Tagad es esmu šeit, Šīs ir manas mājas šīs akmens grīdas un sienas, šie logi ar mazajām rūtīm, aiz kurām zvaigžņu gaismā slejas tumši ozolu stāvi, šīs klusās, kārtīgās istabas. Šai naktī Tenara labu bridi nevarēja aizmigt. Viņas meita gulēja blakusistabā, bērnistabā kopā ar Terru, un Tenara viena gulēja pati savā gultā, sava vīra gultā.