132. lpp. .. . nogremdēja Kārla Lielā kuģus . . .— 9. gadsimta sākumā
Kārlis Lielais mēģināja iekarot salas, uz kurām taja laikā sāka veidoties nākamā Venēcijas republika, taču viņam izdevās ieņemt tikai vienu — Kjodžu. Pēc ilga, nesekmīga aplenkuma viņš bija spiests atkāpties.
… pieveica Fridrihu Barbarosu— 1176. gadā, kaujā pie Leņ- jano, Venēcija savienībā ar Sicīliju, Lombardiju un Romas pāvestu sakāva vācu ķeizaru Fridrihu Barbarosu.
… pacēla uzvaras karogus virs Konstantinopoles mūriem.—
1204. gadā ceturtā krustakara gājiena rezultātā Venēcija ieguva daļu Konstantinopoles un citus apgabalus.
135. lpp. Stāv jūras klaidā brinumpilsēta . . .— vārsmas no angļu dzejnieka Semjuela Rodžersa (1763—1855) poēmas «Itālija». Marino Faļjeri — Venēcijas dodžs. 1355. gadā viņš organizēja sazvērestību pret visvareno Venēcijas oligarhiju un tika sodīts ar nāvi.
. . . tās nocirta franči, kad bija okupējuši Venēciju .. .— Franči Venēciju okupēja 1797. gadā, kad Francijas republika karoja ar Austriju.
23. NODAĻA
148. lpp. …mēs redzējām… drūmos bronzas zirgus.— Četri bronzas
zirgi, kas atrodas uz Sv. Marka baznīcas jumta, savā laikā greznoja Nērona arku Romā, vēlāk tos aizveda uz Bizantiju.
1205. gadā, kad krustneši bija ieņēmuši Konstantinopoli, tos ieguva Venēcija. 1797. gadā tie krita par trofeju frančiem, bet 1815. gadā Venēcija tos atguva.
24. NODAĻA
148. lpp. Mēs pienācīgi novērtējām Dāvida statuju Lielajā laukumā …—
runa ir par «Dāvida» bronzas kopiju. Mikelandželo skulptūras marmora oriģināls arī atrodas Florencē Mākslas akadēmijas ēkā.
149. lpp. …redzējām ari Dantes kapu, bet nopriecājāmies, ka viņa
mirstīgās atliekas tur nedus.— Padzīts no dzimtās Florences, Dante pēdējos mūža gadus pavadīja Ravennā, kur arī apbedīts. Florence vēlāk vairākkārt pieprasījusi pīšļus, starp citu, arī pirms Tvena ierašanās šai pilsētā—1864. gadā.
25. NODAĻA
159. lpp. Pāvesta valsts— Itālijas teritorijas daļa (Umbrija, Romaņa un pašas Romas teritorija), kas no 755. gada līdz 1870. gadam piederēja Romas pāvestiem. Pēc Itālijas apvienošanas viņu pārvaldīšanā palika vairs tikai teritorija, kas iekļauj pāvesta pili Vatikānā.
26. NODAĻA
161. lpp. Havs Eliass (1819—1867)—šujmašīnas izgudrotājs, trūcīga Masačūsetsas fermera dēls, autodidakts. Vispasaules izstādē Parīzē 1867. gadā viņa izgudrotā mašīna izpelnījās zelta medaļu. Kolumbs … kad «Pintas» vantīs…— «Pinta», karavella ar piecdesmit tonnu kravnesību, bija viens no trim Kolumba pirmās ekspedīcijas (1492) kuģiem. Taču vairums izziņas avotu liecina, ka pats Kolumbs atradies uz kuģa «Santa Maria». 166. lpp. Divi nelieli pīlāri no Zālamana tempļa.— Saskaņā ar Bībeles teiksmu Zālamana templis Jeruzalemē sagrauts 6. gadsimtā p. m. ē. Otru templi, kas tika uzcelts tā paša gadsimta beigās, iznīcināja Romas imperators Vespasiāns. Kad Jeruzaleme nonāca kristiešu rokās (krustnešu Jeruzalemes karalistes laikā), tempļa paliekas pārveda uz Eiropu.
… septiņus pakalnus, uz kuriem uzcelta Roma.— Tie ir Palatīns, Kapitols, Kvirināls, Kēlijs, Aventīns, Eskvilīns un Vimināls. . . . Horāciji izcīnīja slaveno kauju ar Kuriācijiem.— Teiksma stāsta, ka trīs brāļi Horāciji izcīnījuši Romai uzvaru divkaujā ar trim brāļiem Kuriācijiem no Alba Longas. Divi Horāciji cīņā krituši, bet trešais brālis pretiniekus pieveicis un nogalinājis. Forumu, kur tika noslepkavots Cēzars .. .— Gāju Jūliju Cēzaru 44. g. p. m. ē. nogalināja republikas piekritēji Bruts un Kasijs, taču tas notika nevis Forumā — pilsētas laukumā, bet gan senātā. Tarpeja klints — krauja Kapitola kalnā, no kuras meta lejā ar nāvi sodāmos.
Forests Edvīns (1806—1872)—amerikāņu traģiķis.
27. NODAĻA
… vairāk izciļņu nekā Omāra mošejai . . .— 688. gadā celtajai Omāra mošejai Jeruzalemē ir astoņstūra forma. . .. nosegt Vašingtona pieminekli no apakšas līdz pašai augšai …— pirmā ASV prezidenta Džordža Vašingtona piemiņai uzceltais obelisks ir 555 pēdas augsts.
Kad franču armija okupēja Romu .. .— franču armija ieņēma Romu 1808. gada februārī; pēc tam pāvesta īpašumi tika pievienoti Napoleona I impērijai. Pāvestu Piju VII, kurš cīnījās pret Napoleona tīkojumiem pakļaut savai varai katoļu baznīcu, 1809. gadā žandarmi apcietināja un aizveda uz Franciju. Brīvību un konfiscētos īpašumus pāvests atguva tikai 1814. gadā, kad Napoleona impērija sāka sairt.
28. NODAĻA
… kā kapracis, stāstīdams par Joriku.— Attiecas uz «Hamleta» V cēliena 1. ainu, kad kaprači, rakdami kapu Ofēlijai, atrok galma āksta Jorika galvaskausu.
30. NODAĻA
Redzēt Neapoli un mirt.— Itāliešu sakāmvārds. Astotais pasaules brīnums.— Seno laiku ļaudis bija saskaitījuši septiņus pasaules brīnumus: Ēģiptes piramīdas, Aleksandrijas bāku, Gaisa dārzus Babilonā, Diānas templi Efesā, Fīdija veidoto Zeva statuju, Rodas Kolosa statuju un mauzoleju Halikarnasā, ko uz valdnieka Mauzola kapa uzcēlusi viņa atraitne.
31. NODAĻA
Plīnijs Jaunākais — romiešu rakstnieks. Pompejas bojāeju viņš aprakstījis savās «Vēstulēs».
Grants Uliss Simpsons (1822—1885)—ģenerālis, Ziemeļnieku armijas virspavēlnieks amerikāņu Pilsoņu karā, vēlāk — ASV prezidents.
32. NODAĻA
Skilla un Haribda — klints un atvars, kas atrodas Mesīnas jūras šauruma abās pusēs. Bīstami jūrasbraucējiem. .. . Kserksam izdevās ieņemt šo vareno citadeli, kad viņš ar savu piecu miljonu lielo karapulku ielauzās Grieķijā…— persiešu
valdnieks Kserkss gan ieņēma Akropoli, taču trešajā grieķu — persiešu karā viņš zaudēja. Leģendu par viņa piecu miljonu lielo karapulku izdomājis sengrieķu vēsturnieks Hērodots. Mūsdienu vēsturnieki domā, ka Kserksa karaspēkā bijis aptuveni piec- simttūkstoš viru.
211. lpp. …kad lielgabala šāviņš trāpīja venēciešu… pulvera noliktavā…— 17. gadsimtā turki, kas toreiz valdīja Atēnās, Partenona glabāja pulveri. Da[a ēkas cieta nejaušā eksplozijā 1656. gadā. Tomēr vislielāko bojājumu Partenonam nodarīja venēciešu lielgabala šāviņš 1687. gadā, kad Turcija karoja ar Venēcijas republiku.