Būs iespējams pagarināt ekskursiju, kā ari mainīt maršrutu, ja par to nobalsos vienprātīgi visi pasažieri.
Čārlzs K. Dunkans, Volstr'itā 117, Ņujorkā
R.R.G…………………. mantzinis.
KANDIDĀTU PIEŅEMŠANAS KOMITEJA
Dž. T. H- eskv. R. R. Dž___________ eskv. C. K. Dunkans
Kapt. V. V. S. K. V. K. Dž. T. H. Č. K. Dunkans
TVAIKOŅA IZRAUDZĪŠANAS KOMITEJA
. Apdrošināšanas sabiedrības inspektors .ASV un Kanādas inženieris konsultants .eskv.
P. S. Ekskursijai nofraktēts ļoti skaistais un izturīgais tvaikonis ar borta riteņiem «Kveikersitija», kas izbrauks no Ņujorkas ostas 8. jūnijā. No valdības saņemtas ieteikuma vēstules varas iestādēm ārzemēs.
Vai šajā programmā būtu atrodams jel viens trūkums, kas spētu mazināt tās nekļūdīgo pilnību? Itin nekas, ko cilvēka prāts spētu iedomāties. Parīze, Anglija, Skotija, Šveice, Itālija, Garibaldijs! Grieķijas arhipelāgs! Vezuvs! Konstantinopolel Smirna! Svētā zemei Ēģipte un «mūsu draugi bermudieši»! Eiropieši, kas tik ļoti vēlas piedalīties ekskursijā,— izvairīšanās no epidēmijām — krastā izcelšana par baltu velti — ārsts uz kuģa — ja pasažieri vienprātīgi nobalso, ekskursiju var pārvērst ceļojumā apkārt zemeslodei — barga «kandidātu pieņemšanas komiteja»— tikpat barga «tvaikoņa izraudzīšanas komiteja»— tikpat stingri izraudzīts kuģis! Tādam kārdinājumam pretoties nebūtu bijis neviena cilvēka spēkos. Es steigšus devos uz mantziņa kantori un iemaksāju savus desmit procentus. Uzgavilēju, kad uzzināju, ka vēl atlikušas dažas brīvas kajītes. Visiem spēkiem izvairījos doties rokās nežēlīgajai kandidātu atlases komitejai, kas pārbaudītu manu personību, toties atsaucos uz visiem savas pilsētas ievērojamākiem vīriem, galvenokārt uz tādiem, kuri par mani vispār nekā nezināja.
Drīz pēc tam tika publicēts papildinājums programmā ar paziņojumu, ka uz kuģa tiks lietota Plimutas garīgo dziesmu grāmata. Tūdaļ iemaksāju visu atlikušo naudu.
Man izsniedza kvīti, un es likumīgā kārtā biju oficiāli atzīts par ekskursijas dalībnieku. Tas mani darīja laimīgu, tomēr šī sajūta nespēja ne tuvu līdzināties atskārtai, ka esmu «izraudzīts».
Programmas papildinājumā ekskursantiem tika arī ieteikts apgādāties ar nelieliem mūzikas instrumentiem laika pakavēšanai uz kuģa, ar segliem ceļojumam pa Sīriju, zaļām brillēm, saulsargiem un šķidrautiem, ko valkāt Ēģiptē, izturīgiem tērpiem ceļojumam pa Svēto zemi. Bez tam tur bija atgādinājums: kaut gan kuģa bibliotēkā lasāmviela būs plašā izvēlē, būtu tomēr labi, ja katrs pasažieris paņemtu līdzi pāris ceļvežu, Bībeli un literatūru, kurā atrodami padomi ceļotājiem. Bija pievienots arī vesels Svētajai zemei veltītu grāmatu saraksts, jo Svētā zeme ietilpa ekskursijas maršrutā un, kā likās, bija pasākuma nagla.
Bija iecerēts, ka braucienā piedalīsies godājamais reverends Henrijs Vords Bīčers,* taču neatliekami pienākumi spieda viņu no šā nodoma atteikties. Mums būtu bijis vieglāk un tīkamāk pieciest dažu citu pasažieru iztrūkumu. Braucējos bija ieskaitīts arī ģenerālleitnants Šērmans*, bet karš ar indiāņiem prasīja viņa klātbūtni prērijā. Savu vārdu pasažieru sarakstā bija ierakstījusi kāda populāra aktrise, tofriēr atgadījās kaut kas, kādēļ viņa nevarēja braukt. Ari «Potomakas bundzinieks»* dezertēja, un — ak vai!— mūsu vidū vairs nepalika neviena slavenība!
Taču Jūrniecības ministrija mums apsolīja dot «lielgabalu bateriju» (kā bija teikts arī prospektā), ar ko raidīt atbildes šāviņus karaļu salūtiem; bez tam mūsu rīcībā joprojām paliks jūrniecības ministra parakstīts dokuments, kurā viņš lūdza laipni uzņemt «ģenerāli Šēr- manu un viņa pavadoņus Vecās pasaules galmos un karaspēku Galvenajās mītnēs», lai gan man šķita, ka tiklab ieteikuma vēstule, kā ari lielgabali bija nedaudz zaudējuši sākotnējo mirdzumu. Bet galu galā — vai tad mums nepalika vilinošā programma, kas solīja Parīzi, Konstantinopoli, Smirnu, Jeruzalemi, Jēriku un «mūsu draugus bermu- diešus»? Ko gan vēl vairāk kārot?
2. NODAĻA
GRANDIOZĀ GATAVOŠANĀS * AUGSTA AMATPERSONA
* IZCEĻOŠANA UZ EIROPU * MISTERA BLIHERA DOMAS
* KAJĪTE NR. 10 * PULCĒŠANAS * BEIDZOT — ENKURS PACELTS
Nākamajā mēnesī es šad un tad iegriezos Volstrītā 117 apvaicāties, kā noris kuģa remonts un iekārtošana, kā aizpildās pasažieru saraksts, cik cilvēku komiteja ik dienu atzīst par «nepiemērotiem», nolemjot tos neremdināmām sirdssāpēm un izmisumam. Mani ļoti iepriecināja vēsts, ka uz kuģa būšot arī neliela spiestuve un mēs ik dienu varēšot izdot paši savu avīzi. Tāpat priecājos, uzzinājis, ka mūsu kuģa flīģelis, harmonijs un melodikons esot labākie instrumenti, kādus vispār iespējams nopirkt. Ar lepnumu sirdī konstatēju, ka ceļotāju vidū ir trīs dieva vārda sludinātāji, astoņi dakteri, sešpadsmit vai astoņpadsmit dāmas, vairāki armijas un flotes virsnieki ar skanīgiem tituliem, pamatīgs birums dažādu «profesoru» un viens džentlmenis, aiz kura vārda kā pērkona dārds skanēja: «AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU PĀRSTĀVIS EIROPĀ, ĀZIJĀ UN ĀFRIKĀ»! Biju sevi cītīgi pieradinājis pie domas, ka uz šā kuģa, kur caur baismīgās komitejas kamieļa aci* spēja izspraukties tikai izredzētie, es būšu atbīdīts pašās pēdējās rindās; biju pieradinājis sevi pie domas, ka, tiekoties ar daudzajiem sauszemes un flotes varoņiem, man varbūt vajadzēs atvilkties vēl tālāk aizmugurē; bet atzīšos godīgi, ka šādam triecienam gan nebiju sagatavots.
Zem šo titulu lavīnas es sabruku kā salnas kosts. Ieteicos — vai nu tādam visuvarenajam tiešām jābrauc ar mūsu kuģi; droši vien ir jābrauc, taču, manuprāt: ja Savienotās Valstis uzskata par vajadzīgu sūtīt tādas tonnāžas vērtsvīru pāri okeānam, tad būtu gan glītāk, gan drošāk sadalīt viņu sastāvdaļās un pārsūtīt pa gabalam vairākos kuģos.