Plikpaura žagatas (Picathartes) — viens no vismazāk izpētītajiem un interesantākajiem Āfrikas putniem. Picathartes ģinti pārstāv divas sugas (P. gijmnocephalus un P. oreas), abas ir liels retums un sastopamas tikai Rietumāfrikā (Gvinejā, Kamerūnā). Daudzas iedzimto ciltis plikpaura žagatu uzskata par svētu putnu, tādēļ ir visai grūti ievākt par to kādas ziņas. So putnu galvenās bioloģiskas īpatnības grāmatā labi aprakstījis pats Dž. Darels.
Raibā vārna (Corvus albus) — viena no parastākajām vārnu dzimtas pārstāvēm Austrumāfrikā, Centralajā un Rietumāfrikā. Dzīves veida ziņā atgādina mūsu parasto vārnu, ārēji tā tomēr viegli atšķirama pēc kontrastainā melnbaltā spalvojuma.
Taurētājputns — samērā liels dzērvjveidfgo putnu kārtas pārstāvis, mājo tikai Dienvidamerikas tropiskajos mežos. Pārtiek no kukaiņiem, augļiem un sēklām. Ligzdo pusdobumos.
Turako jeb banānēdāji (Musophagiformes) — neliela (ap trīsdesmit piecas sugas) tropisko putnu kārta, kas izplatīta tikai Āfrikā. Tie ir garastaini putni vārnas lielumā, ar neparasti spilgtām spalvām; dzīvo kokos. Pārtiek no dažādiem aug|iein, to vidu banāniem, tādēļ dažos apgabalos ir zināmā mērā kaitīgi.
Vainagbaloži (Goura cristata) — līdz septiņdesmit pieci centimetri gari putni, dzīvo tikai Jaungvīnejā un tās kaimiņu salās. Putniem uz galvas kupls vēdekļveida cekuls no ļoti skaistām spalvām. Tipisks meža putns, lai gan bieži meklē barību uz zemes. Labi dzīvo nebrīvē un nav retums Eiropas zooloģiskajos dārzos.
Varkaļputni — nelieli Capitonidae dzimtas putni, kas pieder pie dzeņveidīgo putnu kārtas. Savu nosaukumu ieguvuši īpatnējās balss dēļ, kas skan kā melodiski metāla piesitieni metālam. Parasti diezgan bikli, uzturas biezās koku lapotnēs. Izplatīti Austrumāfrikā, Centrālajā un Rietumāfrikā.
Vudforda pūce (Strix voodļordii) — viena no Rietumāfrikas parastākajām pūcēm. Lielumā nedaudz mazāka par mūsu ausaino pūpi. Tipisks meža putns, bieži uzturas afrikāņu mītņu tuvumā, kur naktīs medī sīkus grauzējus. Līdzīgi citām pūcēm ligzdo koku dobumos.
Zivju dzenīši (Alcedinidae) — neliela (astoņdesmit sešas sugas) putnu dzimta, pieder pie zaļvārnveidīgo putnu kārtas. Izplatīti visā pasaulē, lielāko daudzveidību tomēr sasniedz Āfrikas un Dienvid- āzijas tropiskajos apvidos. Vairākums zivju dzenīšu bioloģiski cieši saistīti ar ūdens baseiniem un pārtiek no zivīm, dažas sugas tomēr pārgājušas uz sauszemes barību (kukaiņiem, ķirzakām u. c.) un dzīvo tālu no ūdenskrātuvēm. Savam laupījumam ūdenī zivju dzenīši uzglūn, nekustīgi sēžot uz kāda zara, retāk to izseko lidojot. Interesanti, ka sugas, kas sākušas baroties uz sauszemes, pilnībā saglabājušas savu zivjēdāju radinieku parašas. Pundura zivju dzenītis (Ispidina picta) — viens no pašiem mazākajiem šīs dzimtas pārstāvjiem. Pēc krāsas tas ļoti līdzīgs parastajam Eiropas zivju dzenītim, bet lieluma ziņā tikko sasniedz deviņus centimetrus (no knābja galiņa līdz astes galam).
Rāpuli un abinieki
Agāmas (Agamia) — atsevišķa (ap sešdesmit sugas) tāda paša nosaukuma ķirzaku dzimtas ģints; izplatīta Dienvideiropā, Dienvidrietumāzijā un Āfrikā. Agāmām raksturīga paliela trīsstū- raina galva, daudzas to zvīņas ir dzelkšņveidīgas, ķermenis saplacināts, kajas garas. Pārošanās laika vairākumam agāmu ir spilgta krāsa. Dzīvo klintīs, retāk līdzenās vietās, bieži apmetas cilvēku mītnēs. Pārtiek no kukaiņiem, bet lieto arī augu barību.
Boa (Boa) ir žņaudzējčūsku dzimtas ģints. Sīs dzimtas pārstāves ir saglabājušas pakaļējo kāju rudimentus, kā nelielus nadziņus apbus kloākas. Boa ģints (piecas sugas) izplatīta Amerikas tropiskajos apvidos un Madagaskarā. Otrs šīs dzimtas ^pārstāvis — pitons (Pyton) — dzīvo Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Tādā veidā šīs abas ģintis ģeogrāfiski ir pilnīgi izolētas. Tādēļ Dž. Darela pavadonis ir tik izbrīnījies, dzirdot, ka afrikāņi atraduši «boa». Gan boa, gan pitoni (arī tekstā minētais tīklotais pitons P. reticulatus) nav indīgi, laupījumu nonāvē, saspiežot to ar sava ķermeņa gredzeniem.
Dienvideiropas bruņurupucis (Testudo hermanni) — neliels sauszemes bruņurupucis, dzīvo Spānijā, Dienvidfrancijā, Balkānos un Itālijā.
Gaviāls (Gavialis gangeticus) — līdz sešarpus metru garš krokodils ar šauriem, gariem žokļiem. Dzīvo Indas, Gangas un Bramaputras upju baseinos. Pārtiek tikai no zivīm, cilvēkam nav bīstams.
Gekoni (Gekkonidae) — plaša (ap trīssimt sugu) ķirzaku dzimta, izplatīta visā pasaulē. Nakts dzīvnieki, mājo starp akmeņiem, smiltīs, uz koku mizas, cilvēku mitekļos. Lielākajai daļai gekonu pirkstiem ir vai nu asi āķveidīgi nadziņi, vai savdabīgi piesūcekņi, kas dzīvniekiem palīdz brīvi pārvietoties pa vertikālām sienām un pat griestiem.
Hatērija (Sphenodon punctatus) — vienīgais mūsdienās sastopamais sen izmirušās knābjgalvu kārtas pārstāvis, kas ārēji (tikai ārēji!) atgadina līdz septiņdesmit piecus centimetrus garu ķirzaku. Agrāk hatērijas apdzīvoja visu Jaunzēlandi, pēc eiropiešu ierašanās cilvēku vajāšanas, mežu ugunsgrēku un mājdzīvnieku uzbrukumu rezultātā sāka izmirt. Pašreiz saglabājušās tikai nelielās salās uz austrumiem un dienvidiem no Jaunzēlandes. Hatērijas tagad ar likumu tiek aizsargātas, un to skaits ir stabilizējies. Tā ir nakts dzīvnieks, mājo vētrasputnu alās vai arī pati tādas izrok. Pārtiek no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Olas (skaitā 9—17) iedēj alās un alu ieeju aizbāž ar zāli.
Koku vardes (Didynamipus, Mantipus, Platyhyla ģintis) — sugu skaita ziņā nelielas mazu varžu ģintis, dzīvo kokos; Āfrikā ekoloģiski aizvieto īstās koku vardes (Hylidae dzimta).