Iepretī skolai padomju laikā uzceltā Lādezera (Ausmu) ciema kvartāla otrā pusē vienkārša Līvānu māja Zvani (1981), kas 1995. gadā godalgota konkursā "Sakopta saimniecība sakoptā pagastā". M. Torima dārzam izcils vilkābeļu dzīvžogs.
Turpinot ceļu pa šo lielajam ceļam paralēlo ielu, nonākam pie Bērzkalniem (1991, arhit. V. Felcs), arī sakoptu māju, kur dārzā aug pat aprikozes.
Aiz ciema pa kreisi mežā Empagu svētavots - augšupejošs avots ar 5-7 izvirdumu vietām, kas nes baltas smiltis. Svētvietu pētnieks Ivars Vīks gan to labprātāk sauktu par Emporu svēt- avotu, jo tas igauņu valodā nozīmē "mātes dubļi", kas it kā norādītu uz dziednieciskām dūņām. Igauņu valoda ir līdzīga lībiešu valodai un, tā kā pagastā 1853. gadā atrastas tipiskas
lībiešu senlietas (arī jau pieminētie 1999. gada atradumi), zināma sakarība varētu būt. Māju nosaukumi mēdz mainīties, kā to redzējām jau Katlera meža apkārtnē. Empagi gan redzami jau 1864. gada māju plānā, tiesa, lietots arī nosaukums Empaki. Avots atrodas enerģētiski spēcīgā vietā, kur iet 9 āderes. Piesārņoto avotu iztīrījusi Ārija Pavasaris, 2004. gadā sakopta arī apkaime.
Empagos padomju laikos esot atrasts Mārtiņa Zeltiņa sarakstītais manuskripts "Ausmas sarkanais barons", kur sarkanais barons bija domāts viens no kopsaimniecības priekšsēdētājiem.
Turpinām ceļu. Pa labi paliek Lādes ezera līcis Mazezers. Tas jau trešais Mazezers pie Limbažiem. Pa kreisi var nokļūt līdz apmēram 1,5 km attālajam Ozolkalnu ozolam (6,6 m apkārtmērā, Limbažu rajona dabas objektu sarakstā tā apkārtmērs uzdots 7,5 m), kurš atrodas starp Dambīšu un Ozolkalnu mājām; Ozolkalnu mājas celtas 1926. gadā. 100 m tālāk bijusī Vilkumuiža (pusmuiža).
Tālāk pa labi no lielceļa uz ezera pusi jau redzams Nabes muižas komplekss. Teika8 stāsta, ka torņveida ēkā blakus jaunajai pilij dzīvojušas mūķenes. Uz Lādes muižu zem ezera esot gājusi apakšzemes eja, mūķenes pa eju vienmēr gājušas plikas, vienai bijusi liela naba, tādēļ muižu sauc par Nabes muižu.
Cits teikas variants9 : te bijis sieviešu klosteris, Limbažos vīriešu klosteris. Kad Ivana Rargā karaspēks nācis cauri, mūķenes uztraukumā klosteri pametušas, palikusi tikai pati klostera priekšniece. Karavīri, protams, klosterī iebrukuši, mūķeni izģērbuši kailu un piesmējuši, drēbes aizejot paņemdami līdzi. Zemnieki nākuši skatīties, kas tad te noticis un ieraudzījuši mūķeni "ļoti nomocītu" un viņai bijusi tāda naba (nabas bruka), ka klosteri sākuši saukt par Nabas klosteri.
Ja jums liktu sadomāt teiku par Nabi, šajā virzienā, iespējams, arī būtu pirmā doma. Taču arī Kurzemē ir divi Nabes ezeri,- un pirms 13. gadsimta šāds nosaukums tika dots tādiem ezeriem, kurus ar jūru vai kuģojamu upi savienoja kanāls - nabas saite. Varbūt arī Vitrupe kādreiz bijusi kuģojama. Vācu valodā dic Nabe nozīmē ratu rumba.
Bet tuvējai dzelzceļa stacijai cits nosaukums? Stāsta10 , ka sākumā bijusi Nabes stacija. Kad pirkuši biļetes, vienmēr iznāca amizieris: cits teica - līdz Nabai, cits - drusciņ zemāk, citam vajadzēja drusciņ augstāk un beigu beigās staciju nosaukuši par Lādes staciju. Muižai gan nosaukumu negribējuši mainīt, bet beigās nosaukuši par Ausmām.
Nabes arhibīskapa pils minēta 1318. gadā-muiža 1466. gadā. No pils saglabājies nocietinātais dzīvojamais tornis - donžons (13.-14. gs., vēlāk pārbūvēts), kurā vēlāk bijis klosteris. Sienas tam 1,9 m biezas un tajās esot iemūrēta slepena eja no pagraba līdz trešajam stāvam. Sienas mūrētas no laukakmeņiem un ķieģeļiem, kuru izmēri 29 x 15 x 7 un 31 x 16 x 7 cm. Pamatstāvā saskatāmas apkures sistēmas paliekas - kādreizējā kamīna vieta ar dūmvada izeju. 2. stāvā ir krusta velves un grēksūdžu nišas, izciļņi. Galvenā ieeja aizsardzības nolūkos stipri pacelta virs zemes līmeņa. D pusē tornim ir divas aizmūrētas durvju ailas, kas var liecināt par kādreiz bijušu mazāk izturīga materiāla piebūvi šajā pusē. 15 m uz R no torņa atrodas no laukakmeņiem celta mūra paliekas, iespējams, viduslaiku pils aizsargsiena, kas vēlāk izmantota par saimniecības ēkas ārsienu.
Kungu māja celta 19. gs. 2. pusē, tā pārbūvēta, izveidojot divus dažāda augstuma vienu otram perpendikulārus korpusus un vairākas verandas tipa piebūves. Celtne orientēta uz villas tipa būvi un tāpēc galvenais bijis panākt tās telpisko izteiksmību.
Tās pagraba daļā piecstūrainas velves. Te regulāri atbrauc barona fon Zīversa mazmeita Ada fon der Reke, kas jau vairāk kā 40 gadus dzīvo Vācijā. Viņas tēvs bija ļoti iecienīts vienkāršo ļaužu vidū. Viņš ļāvis svētdienās nākt uz muižas parku pastaigāties, tikai obligāti bija jābūt baltam kreklam un "šlipsei'". Ja nebija, tad prasīja: - Vai tev naudas nav? - Se tev nauda, bet bez šlipses nenāc uz parku11 . Kad viņš nomira, zārku uz kapiem (nav apglabāts kapličā, bet blakus) uz saviem pleciem aiznesa vietējie iedzīvotāji. Tas nav nemaz tik tuvu - gandrīz 2 km; no muižas torņa vedot apakšzemes eja.
Saimnieciskās celtnes pārstāv 1844. gadā celta klēts, stallis (1902), spirta brūzis, kalte, jaunā kūts (1904), dzirnavas, ratnī- ca u. c. būves. Jaunās kūts moderes galā vācu laikā dzīvojis "Limbažu stāstu"12 autors Bruno Plūme (1929). Diezgan interesanta ir vešūža ēkas apdare ar īpatnu graudainu apmetumu, kur it kā ar dažādiem instrumentiem būtu iespiestas dažāda izmēra bedrītes. Iepretī kungu mājai dīķis, pie kura bijusi pīļu māja, ap 1918.-1920. gadu tajā notikuši luterāņu dievkalpojumi, 1924. gadā ierīkota krejotava, kas pastāvējusi līdz 1964. gadam, pēc tam dzīvojamā māja Tīreļi. Dīķī maza saliņa, kur Jāņos stāvējusi alus muca, no parka puses uz to vedis tiltiņš.