1865. gada plānā atzīmēts uz Daugavas pusi esošs krogs, kas gan nesaucās buļļu vārdā, bet par Plosta krogu. Gadsimtiem ilgi tieši Buļļu muižas plosts tika atzīts par vienīgo pārceltuvi pāri Lielupei ceļā uz Kurzemi. Jāatgādina, ka līdz 1755. gadam, kad Lielupe izlauza pirmo patstāvīgo savienojumu ar jūru, tā ietecēja Daugavā tagadējās Mīlestības salas vietā pie Bolderājas. Tiesa, arī Daugava līdz 1567. gadam ietecēja jūrā pie tagadējiem Vecākiem.
Buļļu salas un upes nosaukums esot radies šādi: Vārnu krogā bijis liels saimnieks, kas turējis buļļus. Bija nemierīgi laiki, nākuši virsū kari. Viņš gribējis buļļus pārdzīt uz salu, jo tad Va- karbuļļos bijis tilts. Kad pirmais bullis kāpis no tilta nost un pēdējais bullis tiltam virsū, tilts lūzis, un visi buļļi noslīkuši upē. Tā radies salas un upes nosaukums1 .
Savukārt Kurzemē bijis Slakteru tilts (varbūt pār Kuldīgas rajonā esošo 4 km garo Slakteru grāvi jeb Slakterenes valku, Zaļumu strauta pieteku?). Teika2 gan pierakstīta 1939. gadā Ventas pretējā pusē, Pampāļos. Tilta tuvumā kāda sieva ganījusi, bullis iebridis upē padzerties un sācis slīkt, bet pasauktie palīgi to izvilkuši. Tad patiltē noskanējis un kāds teicis: "Simtu gadu gulēju, vēl simtu jāguļ [ ..ļ" Tur esot aprakts zārks, pilns ar naudu. Ja sieva būtu ļāvusi bullim noslīkt, būtu to naudu dabūjusi.
Buļļupe ir arī Tukuma rajonā. Tā ir 30 km gara Imulas pieteka, kas plūst dziļā gravā. Sava Buļļupe ir Ludzas rajonam pie Zurzu ezeriem, arī Valmieras rajonā ar šādu nosaukumu pazīstama Sedas pieteka. Talsu rajona Ģibuļu pagastā atrodas 5,7 ha lielais Bullītis. Rīgas rajona Garkalnes pagastā ir 2,8 ha lielais Buļļezers - dabas liegums, kur aug vairāku aizsargājamu sugu augi. Kas aug Buļļu birzē pie Buļļu mājām Turlavas pagastā, man gan nav zināms.
Govis laikam nav izdarījušas neko neparastu, tāpēc man nav zināms neviens govju vārdā saukts ezers Latvijā, kaut gan Latvijas brūnās pasaulē esot pazīstamas. Ir Tirzas kreisā pieteka Gos- upe (Govsupe) Lizuma pagastā, turklāt tās krastā vienmēr atrodas savs Velns, tiesa, Viļa Zvaigznīša darinātā pieminekļa veidā. Maziņa Govsupīte ir arī Ogres rajonā.
Cita Buļļu pusmuiža atrodas Limbažu pagastā. Tur var nokļūt, braucot pa Raganas-Limbažu ceļu, tā atrodas tūlīt aiz pagrieziena uz Kaijciemu. Dzīvojamai ēkai (19. gs.) laukakmens mūra sienas ar šķembu pildījumu. No priekštelpām uz
bēniņiem ved metāliskas vītņu kāpnes. Kompleksā atrodas arī cūku kūts (tās tālākajā galā klēts) un bijusī kalpu māja, kuras vienā galā savulaik darbojās pienotava. Uz Raganas pusi ceļa malā slejas kroga ēka, tiesa, no tās saglabājusies tikai daļa un tā pati pārbūvēta par kalti. Būves gads labi salasāms uz ēkas sienas - 1836. Žēl, bet šo krogu nevar saukt par Buļļu krogu, jo tas nodēvēts tuvumā esošās muižas vārdā - par Lādes krogu.
Buļļu dzirnavas bijušas gan Drustu, gan Ukru pagastā.
Buļļu vārds izmantots vairākos vietvārdos Talsu rajona Lībagu pagastā. Aklāciema tuvumā ir māju grupa Bullnieki. Nostāsts3 vēsta, ka kādreiz pie mājas gulējis liels krustakmens. Pēc kopsaimniecības dibināšanas partorgs licis to aizvākt. Nedaudz vēlāk gan viņš, gan viņa ģimene traģiski gāja bojā. Virbu pagasta teritorijā ir Buļļu mājas, pie tām Buļļu purvs. Teika4 stāsta, ka reiz kalnā ganījušies Slaparu un Tomrēdu māju buļļi. Tie sākuši badīties un badoties iekrituši "acī", kas bijusi kalna pakājē. Tā tur viņi palikuši. Ūdens vien vārījies. No tā laika purvu sauc par Buļļu purvu. Buļļu pļavai Kuldīgas rajona Rumbas pagastā cauri tek Veldzes upīte, bet Buļļu kalnam Ērgļu pagastā pie Ķikutu mājām pāri iet Ērgļu-Kokneses ceļš. Ruļļu kalns ir Jērcēnu pagastā pie Liepsalu mājām.
Izskatās, ka buļļiem vienmēr paveicies kaut kur iekrist. Lūk, kāds notikums atgadījies Ēdoles pagastā. No Ēdoles uz Basiem ved ceļš, kuram Olafs Gūtmanis veltījis dzejoli "Ēdoles-Basu ceļš"5 , jūsmodams:
Uzšūpo pakalni ceļu no ielejas Pārredzēt suitu novadam pāri [..]
3 km no Ēdoles-Kuldīgas ceļa uz tā ir caurteka, kas pēc tradīcijas tiek saukta par Buļļu tiltu. Baronu laikos Ēdolē buļļi tika baroti ar brāgu un salmiem. Salmus pārlēja ar karstu brāgu 1111 deva lopiņiem ēst. Kad bija gana nobaroti, dzina prom uz Liepājas kautuvi. Ticis uz tilta, viens bullis nokrita un aizgāja bojā un līdz ar to tiltam radās nosaukums "Buļļu tilts"6 . Alfrēds Šķēle7 stāsta par uzņēmīgu ēdolieti, vārdā Āzi, kas līdzīgā veidā nobarojis no vietējiem uzpirktus bullēnus. Tur gan minētas Ventspils kautuves. Tāds sakars buļļiem ar spirta ražošanu no kartupeļiem.