Baznīcas gaišajā altārī ar četrām kolonnām atrodas F. Don- nera-Rihtera glezna "Kristus debesbraukšana" (1898). Pašreizējās ērģeles (E. Martina firma) ar 10 reģistriem darinātas 1901. gadā. Pēckara gados Drustos virsmācītāja pienākumus pildīja Edgars Jundzis (1907-1986), vēlākais teoloģijas profesors un seno mezglu rakstu pētnieks. Dievkalpojumus baznīcā aprakstījis Kārlis Lapiņš8 .
Pie baznīcas pelēks Somijas granīta piemineklis (1932, K. Ku- raua firma) pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajam 41 draudzes dēlam. Tā pamatos iemūrēta kaste ar dokumentiem. Starp vīriem, kam veltīts piemineklis, ir arī Pēteris Sūlmeisters. Otrpus baznīcas ieejai piemiņas vieta četriem 1905. gada revolūcijas represiju upuriem, un arī te tas pats uzvārds - zemnieki Dāvis Sūlmeisters (1861-1906) un viņa dēls Jānis Sūlmeisters (1886-1906), dzimis Auļukalna Vecauļos, kā arī pamatskolas pārzinis Jēkabs Sīrons (1863-1906). Rudenī nošauts arī ceturtais - Jānis Pauris. Diemžēl kādreizējo kapa vietu, ko apjoza granīta stabi un metālā kaltas ķēdes, savulaik nomainīja ar bezpersonīgām cita laikmeta apbedījumiem raksturīgām betona plāksnēm. Cerētā ieguvumā tikai "ķeksītis" īsta vēstures pieminekļa vietā. Bet par pašiem nošautajiem vislabāk pateikusi rakstniece Lūcija Ķuzāne9
Piemineklis pie Drustu baznīcas (2001)
"Soda ekspedīcijas virsnieks licis saviem kazakiem no visām mājām sadzīt kopā vīriešus, pat zēnus no sešpadsmit gadiem. Dienu un nakti klaušināti, kas iepriekšējā gadā nošāvis vietējo uradņiku. Kad neviens nezinājis, vesti pie baznīcas, kur priekšā jau gaidījusi bedre. Vispirms nošāvuši skolotāju Jēkabu Sīronu, tad otro skolotāju Sūlmaheru kopā ar dēlu. Pēc tam piekodināts: pagaidām par uradņiku trīs dzīvības, par katru nākamu valdības cilvēku deviņas, pēc tam… astoņdesmit viena, līdz nebūšot vairs neviena latvieša." Tiesa, tīšām vai netīšām te personu vārdi sagrozīti. Pie tam kļūdas dēļ bijis nošauts "nepareizais" - Gatartas, nevis Drustu uradņiks. Bet Jānis Medenis publicējis balādi "Drustu asins lietus"10 par šo pašu notikumu.
Un vēl par pieminekļiem - Drustu centrā nelielā koku iekļautā uzkalniņā represēto un bojā gājušo iedzīvotāju piemiņai stādīti ozoli un oši, uzstādīts arī piemiņas akmens.
Tūlīt aiz veikala paveras skats uz Kroga ezeru (10,7 ha, 173 m vjl.), pie kura atrodas Drustu skola, kas celta 1936.- 1937. gadā pēc Cēsu apriņķa būvinspektora Pētera Bērziņa projekta kā 6 klašu pamatskola. 1989. gadā atklāta skolas vēstures ekspozīcija, ko izveidojis skolotājs J. Arājs. Un vēsture te diža - skola dibināta 1687. gadā (pie skolas stēla tās 300 gadu jubilejai). Tā atradusies pie lielākā no Drustu ezeriem, ko sauc gan kā Drustu, gan kā Draudzesskolas jeb Skolas ezeru (34,3 ha, 172,7 iii vjl.). 19. gs. Drustu draudzes skola tika uzskatīta par vienu no labākajām Vidzemē. 1809. gadā vecās koka ēkas vietā Skoliešos skolai uzbūvēja jaunu mūra ēku, tā paplašināta 1873. gadā, savu izskatu saglabājusi līdz mūsdienām. Ilgu laiku tā izmantota arī kā brāļu draudzes saiešanas nams.
Aiz Kroga ezera no Jaunpiebalgas ceļa sākas nozarojums uz Drustu dzelzceļa staciju (arhitekts Jānis Ķezbers), kur gan vilcieni vairs neiet un arī pati stacijas ēka uzspridzināta 1944. gadā. Ari te atrodas mājas, kur dzimuši slaveni ļaudis. Kreiļos dzimis Latvijas Lauksaimniecības universitātes docents, inženierzinātņu doktors Jānis Barbars (1929), kas pētījis mazo sateces baseinu hidroloģiju. Zundos Kreiļu ezera tuvumā dzimis cits pedagogs - Indriķis Cīrulis (1860-?), viņš par skolotāju strādājis Durbē, Torņakalnā; zinātniskajam darbam par drustēniešu izloksni savulaik piešķirta Jēkaba Velmes prēmija. Šajā pagasta stūrī Lībiešos dzimis arī tulkotājs no krievu valodas (ticis pat pie V. Ļeņina rakstu tulkošanas) Jānis Ozols (1903-1975, Rīgā). Blakus, tagad vairs neapdzīvotajos Kalna Lībiešos, dzimis rakstnieks un žurnālists Kārlis Lapiņš (1895-1942, Petropavlovskā, Kazahstānā). Miršanas vieta neizraisa izbrīnu, ja pieminam tikai vienu viņa darbu - romānu "Čekas gūstā" (1930). Lībiešu ciemu K. Lapiņš aprakstījis grāmatā "Jaunības laiki", Lībiešu Gaujmali nosaucot par pagasta paradīzi - "Gaujas krasti zied un sapņo… Zūstošā pļava iztvīksmina no savas krūts saldu smaržu reibumu, kurā gurst sirds un miglo acis… Nekur vairs negribas
tālāk iet par šo sapņu valsti [..]"." Lurantos, Pērļupītes tuvumā, dzimis mākslinieks un pedagogs Jānis Riba (1998-1981), kas savās gleznās daudz atainojis Drustu apkārtnes dabu. Drustos dzimuši daudzi Latvijai nozīmīgi cilvēki, no kuriem šeit pieminēti tikai ievērojamākie.
Gatartā pie Krustriju mājām atrodas unikālās muižas trīs- korpusu rijas (1816) paliekas. Pie centrālā sešstūrainā piedarba starveidīgi pievienoti trīs korpusi - divas rijas un vēl viens piedarbs. Skatoties uz pašreiz redzamajiem korpusiem, vajadzētu iztēloties, ka kādreiz visus tos ietvēra plaši palieveņi, kuru jumta konstrukcija ar pārlaidu nojumi balstījās uz ķieģeļu stabiem (nav saglabājušies). Centrālās daļas jumts sasniedza 12,5 m augstumu. Rijas restaurācijas projekts tika izstrādāts jau 1978. gadā, taču, neskatoties uz to, ka centrālais atbalsta stabs bija 56 cm diametrā, kādā ziemā zem bagātīgas sniega segas jumta konstrukcija sabruka. Diemžēl! Pēc ilgāka laika šīs daļas drupas tika aizvāktas.