visu bruņojumu sakāpuši uz plosta, kas apgāzies, visi noslīkuši un tāpēc, kā stāsta8 , viņu uzdevums - nodedzināt Jūrmalu - palicis neizpildīts.
Ap šo vietu atradās Friča Dravnieka 1932. gadā9 uzrādītā Lielupes dziļākā vieta- 25,5 m. 1999. un 2000. gadā to nolēma pārbaudīt Aigars Licpiņš un Juris Smaļinskis, kuri rūpīgi pārmērīja Lielupi
Jūrmalas garākā posmā. Viņu atrastā dziļākā vieta bija 17,2 m. Nav brīnums, ka Lielupes gultne ir mainījusies.
Šķērsojam šoseju un gar bijušo ēdnīcu (1983, arhit. Zaiga Gaile), kuras arhitektūrā jūtamas zemnieku sētas tradīcijas, nokļūstam a/s "Tēvzeme" ciematā Spuņņuciemā, kura nosaukums cēlies no senas zvejnieku mājas Spunģis. Zaiga Gaile, kas no 1980. gada strādāja par kopsaimniecības "Padomju Latvija" arhitekti, veikusi ari Līvānu dzīvojamo māju piesaisti, ir individuālo dzīvojamo māju projektu autore. Pateicoties viņai, ciemats ieguvis savu, atmiņā paliekošu, izskatu. Pa kreisi atrodas Salas vidusskolas (arhit. Z. Gaile) jaunbūve, kuras pabeigšana pagaidām nav paredzama. Tiesa, 1996. gadā ar Kristīgās misijas finansiālu atbalstu abiem korpusiem tika uzlikts jumts. Pēc skolas lielas vajadzības vairs neesot, jo uz vietas darba tikpat kā neesot, 1111 vecāki, braucot darbā uz Jūrmalu vai Rīgu, ari bērnus paķer līdzi.
Tepat blakus bārs "Salve", kur var ne tikai paēst, bet arī pasūtīt uzreiz trīs litrus brendija "Minhauzens", ko pasniedz oriģinālā gandrīz metru garā stikla šautenē. Ar visu pleca siksnu. Sestajā starptautiskajā specializētajā vīnu, degvīnu un liķieru izstādē Sankpētcrburgā 1999. gadā šis firmas "Berlat" ražojums ieguva zelta medaļu. Noteikta naudas summa no katras pārdotās pudeles tiek ieskaitīta Latvijas dabai .veltītajā kontā. Pudeles apskatīšana gan šeit naudu nemaksā.
Pie individuālo dzīvojamo māju apbūves rajona atrodas bijušais bērnudārzs (1990), tag. pamatskola. Vēsture šai skolai sniedzas gadsimtos - pirmā skola Salā ierīkota 1680. gadā. 1868. gadā par skolu pārveido Balto krogu, to pašu, kur vēlāk ierīkoja pagastnamu. Kopš 1900. gada skolas pārzinis ir vēlāk ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Salas skolas pārzinis Kižens Vis- manis (1879-?). Mūsu dienās te sadarbībā ar ASV Kaliforni- jas universitātes Civilzinību attīstības centru un Indiānas universitātes Civilzinību centru
pirmoreiz Latvijā realizēts projekts "Pilsonis". Tradicionāli notiek vēstures nedēļas.
Ielas galā celiņš pāri diviem tiltiņiem ved uz estrādi.
R galā Spuņņucicms robežojas ar 1988. gadā aizbērto Spuņņupi, kam bija jāveicina ūdens apmaiņa Babītes ezerā un jānovērš Slokas papīrfabrikas piesārņoto ūdeņu nokļūšana ezerā. Tā tika izrakta 1815. gadā Babītes ezera savienošanai ar Lielupi, lai samazinātu postu palu laikā. 180 asu garo grāvi izraka kareivji, vēl tagad ezeram pieguļošo Spuņņupes daļu sauc par Grāvgalu. Nostāsti vēsta par kādreizējo krogu Spuņņupes R krastā, kurā salabojuši uz bijušā tilta salūzušo riteni krievu ķeizarienes Katrīnas Lielās karietei. Tad ķeizariene likusi izrakt grāvi platāku un "iztaisīt riktīgu tiltu"10 . Cits nostāsts vēsta, ka pār vienu no Spuņņupes attekām reiz ticis uzbūvēts "Katrīnas dambītis". Tiešām, te bijusi gan plosta pārceltuve, gan 1913. gadā vāciešu uzbūvētais peldošais tilts, kuru 1944. gadā (atkal vācieši) saspridzināja, tad prāmis, vēlāk pontonu tilts (atvests no Rīgas HKS būvvietas Do- lē). Tikai - varbūt te, tāpat kā Plieņciemā, nostāstos minētās Katrīnas vietā bijusi ķeizariene Elizabete.
Par 1919. gada kaujām pie Spuņņupes Kārlis Kglītis 1111 Aleksandrs Kalniņš apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeņiem.
Tālāk esam Salā, vienā 110 lielākajām Latvijas salām (pēc Spuņņupes aizbēršanas tā kļuvusi vēl lielāka).
Pie Kompleksa autobusu pieturas Mežupenieki ar senu pirti (1871), tiesa, daļēji pārveidotu. Latvijas Vēstures muzejā glabājas šajās mājās atrasts akmens cirvis. Tālāk uz D no Dzegužu (20. gs. 30. gadi) mājas, kur atrasts cits akmens cirvis, kas attiecas uz 1. gadu tūkstoti pirms Kristus. Pērnciema nosaukums radies no 1828. gadā celtajām Pērņu mājām, kas diemžēl nodegušas jau 1956. gadā. Tālāk šosejas malā bij. Salas muižas kalpu māja Ceļmalas, Brieži (1936), kur savulaik dzimis pulkvedis leitnants Andrejs Liepiņš (1888-1961, Salas pag.), kas bijis Bruņošanās pārvaldes Apgādības daļas priekšnieks. Pašreizējo div- stāvīgo māju uzcēlis zvejnieks, kas piegādā zušus Rīgas un Jūrmalas restorāniem.
Vēl tālāk pie šosejas Lielupes malā atrodas bijusī Salas muižas vieta. Muiža pirmo reizi dokumentos minēta 1588. gadā ar nosaukumu Medus muiža (Honijjbof), jo te esot bijis daudz bišu koku. Salas muižas nosaukums parādās vēlāk, jo muiža tiešām atradās uz Lielupes saliņas. No 1636. gada muižkunga uzraudzībā atradās zvejas uzraudzība šajā Babītes novada daļā. Salas muižas 18. gs. vidus apbūve skatāma J. K. Broces 1897. gada zīmējumā11 . Domājams, vēlāka muižas dzīvojamā ēka nodega 1965. gadā, saglabājusies veca dzīvojamā ēka, kurai pirms 1970. gada uzbūvēja vēl otro stāvu. Tieši pie autobusu pieturas "Muiža" ir bijusī kalpu māja, kādreiz arī tajā bijusi skola. Pagasta iedzīvotājiem gan pašiem īstas skaidrības nav, par muižas ēku sauc gan šo kalpu māju, gan pārbūvēto, gan to, no kuras vairs nekas nav palicis pāri.
Teika stāsta12 , ka muižas kungs daudzreiz vasaras laikā ar kamanām braukājis pa "Babīšu ezeru" un lligā daždien braucis pār visiem augstākiem torņiem; tikai kučierim nav bijis brīv atpal&ļ paskatīties. Cita teika vēsta par kāda garāmbraucoša burvja izdarībām pie muižas brūža.