Otrā pusē Vecajam ceļam kādreiz atradās Pļaujas svētku laukums, kas izveidots 1937. gada Pļaujas svētkiem. Te bijusi plaša estrāde, Namcja pils makets, skatu tornis. Protams, no tā vairs nekas nav saglabājies. Labāk veicies Izstādes laukumam pie Garozas ielas, tur saglabājies t. s. Lauktehnikas klubs. Šajos svētkos K. Ulmanis Jelgavas pili nosauca par Viestura piemiņas pili. Pārejot Kalnciema ceļam, iznākam pie Lielupes, lai palūkotos uz Jelgavas pili mazāk redzētā rakursā.
Vēres
1 1.apsa J. Zilā grāmata. Rīga, 1988.
2 Žurnālā "Atpūta", 1934, 480.
3 Andcrsons 1. Gaitu sākums. Rīga, 1991.
4 Latviešu pasakas un teikas. Sakopojis P. Smits. Rīga, 1937, 15. sēj., 179. Ipp.
5 Turpat - 378. Ipp.
6 Gune V. Velves. Rīga, 1990.
7 Jelgavas Latviešu biedrība. Rakstniecības nodaļa. Rakstu krājums. Jelgava, 1894,4.
8 Latviešu pasakas un teikas. Sakopojis P. Smits. Rīga, 1937, 15. sēj., 406. Ipp.
9 Elejas pils. Katalogs. 1992. 168. Ipp.
I() LFK 32,923.
11 LFK 32, 924.
12 LFK 2049, 815.
13 Žurnālā "Karogs", 1975, 1.
14 Delle V. Negantais nieks. Rīga, 1936.
15 LFK 884, 4209.
16 LFK 32, 1773.
17 LFK 2049, 813.
18 LFK 32, 803.
19 Laikraksta "Brīvā Zeme" ilustrētais pielikums. 1934, 8. marts.
a > LFK 2049, 834.
21 LFK 2049, 26.
22 Mednieku stāsti un anekdotes. Rīga, 2000.
GAR LIELUPI TETELE
Ja vēlaties pastaigāt gar Lielupes krastiem Jelgavas tuvumā, tad var iet uz Teteli. Satiksme laba - var braukt ar pilsētas autobusu, upe labi pārskatāma, saglabājušies visdažādāko laiku vēstures liecinieki, skaista daba - ne velti Tetelē 1932. gada jūlijā bijusi pirmā baptistu jaunatnes nometne.
Vietā, kur 1996. gadā atklātais Jelgavas apvedceļš pa 143 m garo viaduktu šķērso Iecavas (Garozas) šoseju, aiz Krustpils dzelzceļa līnijas redzami Dumbrāji (tagad gan tos vairāk sauc par Cīruļciemu, jo citi Dumbrāji ir arī otrā Jelgavas pusē, pie Ozolpils), kur 1992. gadā sāka darboties ASV iepirktā pirmā toksisko rūpniecisko atkritumu sadedzināšanas krāsns Latvijā. Krāsns te nokļuva jau krietni nolietota, un tās nekaitīgums apkārtējai dabai ir stipri problemātisks. Pie Rožkalniem šoseju šķērso liepu un ošu aleja, kas ved uz kādreizējo Ānes muižu. Tā atduras pret Lielupēm, mājām, kas divdesmito gadu sākumā uzceltas bijušās Ānes muižas vietā. Tālāk uz upes pusi un pa labi parks ar vairākām stādījumu joslām, dīķiem. Ne tik sen te augusi arī Anglijas goba, pelēkais un Mandžūrijas riekstkoki, Krimas liepa, vēl citi eksoti. Nez kā šobrīd? Baltā māja, kurai jāiet garām, kādreiz bija strādnieku māja, pirms pašām Lielupēm pa labi Liepu ielā 3 - bijušais muižas stallis, celts no ķieģeļiem, šīfera jumtu.
Ķieģeli te ir vietējais būvmateriāls, jo Jelgavas apkārtnē atrodams piemērots kvartāra māls, kas nogulsnējies ledāja kušanas ūdeņu sprostezeros. Māli ir slāņaini - konstatētas 44 māla sloksnes ar smilšainu starpkārtu, turklāt vairāk uz D novietotajos karjeros ir par 5 sloksnēm vairāk nekā Z daļā (Ozolniekos). No tā var spriest, ka ledāja atkāpšanās ātrums ir bijis ap 1 km gadā.
Lielupe ir piemērots ūdensceļš gatavās produkcijas transportēšanai uz Rīgu, un, lūk, - 20. gs. divdesmitajos gados Jelgavas apriņķī darbojās 39 ķieģelnīcas ar 3219 strādniekiem. Tāda ķieģeļfabrika darbojās ari Ānē. Blakus Lielupēm bijušās ķieģelnīcas pārvaldes ēka. Ķieģeļu ražošana neapstājās arī "attīstītā sociālisma" laikā, būvkeramikas rūpnīcai "Spartaks" bija pakļauts "Sarkanais māls", kura ražotnei un tās neizbēgamajam papildinājumam - daudzstāvu dzīvojamām ēkām jāiet garām. Ejot galva visu laiku griežas uz upes pusi, taču ne visur, jo daudzviet ražotnes aizņem arī krastu.