Krustojumā jāpagriežas pa labi līdz Jēgeriem, bij. ķieģeļu fabrikas īpašnieka Frišmaņa medību pilij. Te ari laiki mainījušies: 1951./52. mācību gadā pilī sāka darboties Teteles 1. septiņgadīgā skola. Pēc jaunās skolas uzcelšanas te skolas internāts, pēc tam Starpkolhozu celtniecības organizācijas atpūtas bāze un šobrīd nevienam nevajadzīgas drupas. No piebraucamās puses šo ēku tikpat kā pilnīgi aizsedz cita, pilnīgi laikmetīga arhitektūra.
Tālāk dodamies līdz dīķiem, kas izveidojušies izlietoto karjeru vietā, tos piepildot ar ūdeni, un vairāk vai mazāk sakopjot ainavu. Aiz dīķa ejam pa Bērzu ielu un Progresa ielu, kas nosaukta nākošā ķieģeļcepļa vārdā. Šeit tā sauktā "Staļina laika" apbūve. Tagad vairs tā neceļ, nav modē tik augsti griesti. Iepretī mājai Progresa ielā 4 priedē vērojama izteiksmīga vējslota.
Iepretī fabrikai griežamies pa kreisi. Un, lai laikmetu sajaukums būtu vēl lielāks, Skolas ielā pavisam jauna māja pēc individuālā projekta. Te nu gribas teikt tāpat kā Imants Ziedonis1 raksturojot Madlienu: te "pagaidām izskatās kā tāds labi neizmai- sīts vēstures maisījums". Bet ielas galā Teteles pamatskolas ēka (1962). Agrāk tā bija pazīstama ar nosaukumu "Sprīdīšu skola". Tai pašai sava stārķu ligzda, skolas priekšā piemiņas akmeņi tās jubilejām. Par skolas un pagasta vēsturi savāktie materiāli skatāmi 1998. gada novembri atklātajā muzejā "Laiki un likteņi", ko vada Sarmīte Majevska. Taču muzeja pirmsākumi meklējami jau 1977. gadā, tikai tad galvenā vērība tika pievērsta 2. pasaules kara atainošanai.
Skolas ēka novietojusies bijušās Tetelmindes muižas (kādreiz lietots arī nosaukums Titelminde) teritorijā. Muižas kungu māju, kas bija celta 18. gs. no koka ar pamatīgu mansarda jumtu un 19. gs. beigās papildināta ar neorenesanses formās celtu trīsstāvu torni, nodedzināja bermontieši 1919. gadā. Pašā
Lielupes krasta kraujas malā - medību tornis, ko 1840. (1845?) gadā barons Bērs cēlis par godu troņmantinieka, vēlākā Krievijas cara Aleksandra III vizītei. Kad šī prominence te vairākkārt ieradusies uz medībām, tad virs torņa pacelts karogs. Ja agrāk tas vairāk atgādināja mākslīgās pilsdrupas (jā, arī tādas Latvijā ir četrās vietās), tad deviņdesmito gadu sākumā tornis atjaunots, bet ar jauno jumtu tas zaudējis tik patīkamo senatnes patīnu. Aiz bijušās muižas klēts kādreizējā internāta ēkā (1984) tagad pieaugušo izglītības centrs, tālāk, pie Lakstīgalām, vēl pavisam nesen bijusi kalpu māja ar pildrežģi. 300 m garumā gar upi stiepjas parks.
Tālāk, Spīdolās - 3, savulaik atradusies plaša ekspozīcija par kokmateriālu pludināšanu. Baļķi pa Lielupi tika pludināti jau sen, taču četrdesmito gadu beigās Tetelē izveidoja pludināša- nas reidu. Šeit no augšas pludinātos vaļējos kokmateriālus pie t. s. "elastīgās ragatas" savāca un padeva uz šķirošanas koridoriem. No plenēšanas reidiem plostus un kūļus ar velkoņiem vilka uz Rīgu. 1972. gadā Latvijas pludināšanas kantoris beidza pastāvēt. Arī ekspozīcijas te vairs nav.
Pa Parka ielu, kas sakas skolas priekšā, iznakam pie Teteles kapiem. Te apglabāti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Jānis Ku- pens (1898-1944) un Jēkabs Roze (1900-1946). J. Kupens bijis lauksaimnieks Apiņos, J. Roze - Rozēs. Abas šīs saimniecības atrodas netālu uz Garozas pusi. Kapu Z daļā 1. pasaules karā kritušo vācu karavīru brāļu kapi ar 27 apbedījumiem, kur apglabāti ari 3 krievu karavīri. Kapu augšdaļā, tuvāk kapličai, atdusas baronese. Vēl var pievērst uzmanību portretam-cilnim Bernharda Freidenlelda piemineklī, pamatīgajai Kristapa Klie- dera kapu metāla sētiņai un pat atrast eņģeļa attēlu uz kādas kapu plāksnītes. Ar Tetelmindi ir tāpat kā Kaucmindi (Kauces upes ieteka - vācu vai.). Tātad būtu jābūt arī Teteles upītei. Jo vairāk tāpēc, ka savulaik Emburgā pierakstīta teika, ka mācītājs Kundrāts reiz braucis uz Jelgavu un, kā piebraucis pie Te- telmindes tilta, dzird, ka bērns bļauj. Licis kučierim apturēt, izkāpis un vietu nokristījis, arī bērnam ielicis vārdu. Tad tas apklusis. Tur esot bijis nogalināts nekristīts bērns2 . Un, kādu citu reizi, dzirdēts bērns bļaujam "apakš tilta", tad ratos nosēdies "balts, tāds kā vīrs". Pie kapiem tas nolēcis un iegājis kapos3 . Diemžēl neviens no mūsu aptaujātajiem vecākās paaudzes tetelniekiem šādu upi starp kapiem un Velna grāvi (jau pie Garozas) nezināja. Topogrāfiskās kartes uzrāda tikai lielāku skaitu grāvju. Tad kurš no tiem īstais? Jo apkārtnē tik tiešām parasts upes iztaisnot, pat lielā Iecava starp Garozu un Ozolniekiem tā pārveidota, ka abās pusēs palicis liels skaits vecupju līkumu. Kaut gan - aiz Būrniekiem tāds kā līcītis ar ieteku.
Vēres
1 Ziedonis I. Tik un tā. RJga, 1985.
2 LFK32, 2710.
3 LFK 32, 2711.
PAR SKURSTEŅIEM UN SKURSTEŅMUIŽU
Kam domāts skurstenis un kāds tas parasti izskatās, laikam taču zin arī katrs centrālapkures apstākļos dzīvojošais. Bet bija arī laiks, kad celtnēm nebija visvienkāršāko dūmeņu - lai atceramies kaut vai zvejniekciemu kādreizējās dūmistabas, kur dūmi no krāsns nonāca istabaugšā, bet no turienes pa speciālām atverēm- brodiņiem- laukā. Vēl 19. gs. bija izplatīti apvalkdūmeņi (manteļskursteņi), kuru plašajā pamatnē ietilpa vesela virtuve. Tajos žāvēja gaļu, kūpināja desas. Rīdziniekiem, kuri vēl tādus nav redzējuši, nav pat jābrauc uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, pietiek iegriezties "Trīs brāļos" (15.-18. gs.), Mazajā Pils