Pirmais Fonds ar savu augsti attīstīto zinātni pārņēma apkārtējās barbariskās planētas. Tas stājās pretī anarhistu karavadoņiem, kuri atšķēlās no mirstošās Impērijas, un guva uzvaru. Tas stājās pretī pašas Impērijas atliekām ar tās pēdējo stipro Imperatoru un pēdējo stipro ģenerāli un guva uzvaru.
Un tad tas sastapās ar kaut ko tādu, ko Hari Seldons nevarēja paredzēt: ar neparastu spēku, kas iemiesojies vienā atsevišķā cilvēkā - mutantā. Radījums ar vārdu
Mūlis bija no dzimšanas apveltīts ar spēju apstrādāt cilvēku emocijas un veidot viņu prātus. Niknākie ienaidnieki pārtapa par viņa uzticīgiem kalpiem. Armijas nespēja, negribēja ar viņu cīnīties. Mūļa neparastais spēks pakļāva Pirmo Fondu un bīstami iedragāja Sel-dona teoriju.
Bet vēl palika mīklainais Otrais Fonds, visu meklējumu mērķis. Mūlim tas jāatrod, lai viņa Galaktikas iekarojums būtu pilnīgs. Tiem nedaudzajiem, kuri palikuši uzticīgi Pirmajam Fondam, tas jāatrod pavisam cita iemesla dēļ. Bet kur tas atrodas? To nezina neviens.
Tāds ir šis stāsts par Otrā Fonda meklējumiem.
I DAĻA. MEKLĒJUMI: MŪLIS
Mūlis. Pēc Pirmā Fonda krišanas sāka izpausties Mūļa režīma konstruktīvie aspekti. Pēc pārliecinoša pirmās Galaktikas Impērijas sabrukuma viņš bija tas, kurš pirmoreiz iekļāva vēsturē vienotu un pēc būtības patiesi impērisku kosmosa telpu. Kritušā Fonda agrākā komerciālā impērija bija sastāvējusi no daudzveidīgām, vāji saistītām pasaulēm, kaut arī tā balstījās uz psihovēstures paredzējumiem. To nevarēja pat salīdzināt ar stingri kontrolēto, Mūļa vadīto “Pasauļu Savienību”, jo īpaši tā dēvētās Meklējumu ēras laikā. ...
GALAKTIKAS ENCIKLOPĒDIJA1
.
1. DIVI VĪRI UN MŪLIS
Enciklopēdija ietver daudz vairāk ziņu par Mūli un viņa Impēriju, bet gandrīz neviena no tām nav būtiski saistīta ar pašreiz apspriežamo tematu, turklāt pa lielākai daļai tie ir sausi fakti, kas nav piemēroti mūsu šābrlža nolūkiem. Konkrētais Enciklopēdijas raksts apskata galvenokārt ekonomiskos apstākļus, kuri pavēra ceļu “Pirmā Savienības Pilsoņa” tapšanai - tāds bija Mūļa oficiālais tituls un šī notikuma ekonomiskās sekas.
Ja Enciklopēdijas raksta autors kādā brīdī ir juties pārsteigts par straujo tempu, kādā Mūlis piecu gadu laikā pacēlās no nekurienes līdz visaptverošas varas augstumiem, viņš to ir sekmīgi pratis noslēpt. Ja pēc tam viņu ne mazāk ir pārsteigusi ekspansijas apturēšana par labu iekarotās teritorijas piecu gadu konsolidācijai, arī to viņš nekādi nav licis manīt.
Tāpēc mēs pametīsim Enciklopēdiju un iesim paši savu ceļu ar savu izvēlēto mērķi, un pievērsīsimies Lielajam Starpposmam - laika periodam starp Pirmo un Otro Galaktikas Impēriju - šo piecu konsolidācijas gadu beigās.
Politiskā ziņā Pasauļu Savienība ir mierīga. Tās ekonomika ir plaukstoša. Tikai nedaudzi vēlētos mainīt Mūļa stingrās rokas mieru pret haosu, kas valdījis agrāk. Pasaulēs, kuras pirms pieciem gadiem ir pazinušas Fondu, valda mazliet nostalģiska noskaņa, bet tas arī ir viss. Fonda nederīgie vadoņi ir miruši; Fonda noderīgie vadoņi ir Jaunpievērsti.
Un Jaunpievērsto vidū pats noderīgākais ir Hans Pričers - tagad jau ģenerālleitnants.
Fonda laikos Hans Pričers bija kapteinis un pagrīdes Demokrātiskās Opozīcijas biedrs. Kad Fonds bez kaujas padevās Mūlim, Pričers cīnījās pret Mūli. Tas ir, līdz brīdim, kad tika Jaunpievērsts.
Šī pāreja pretējā nometnē nebija parasta pievēršanās jaunai ticībai, ko palaikam panāk augstāka vara. Hans Pričers to apzinājās pavisam skaidri. Viņš bija mainījies tāpēc, ka Mūlis bija mutants ar īpašām psihiskām spējām - viņš varēja iedarboties uz ikdienišķu cilvēku emocijām, pielāgojot tās savām vajadzībām. Bet Hanu Pričeru tas pilnīgi apmierināja. Tieši tā tam vajadzēja būt. Apmierinātība ar savu Jaunpievērstā stāvokli bija šīs iedarbības pirmais simptoms, taču Hanu Pričeru šis jautājums vairs neinteresēja.
Un pašlaik, kad kosmosa veterāns un bijušais Izlūkdienesta aģents atgriezās no savas piektās lielās ekspedīcijas Galaktikas bezgalībā ārpus Savienības, viņš gluži vai ar neviltotu prieku domāja par drīzumā gaidāmo audienci pie “Pirmā Pilsoņa”. Viņa skarbā seja, kuras vaibsti izskatījās kā iegrebti tumšā bezšķiedras kokā, šķiet, nespēja savilkties smaidā, neradot plaisas, un tās izteiksme allaž palika nemainīga, taču ārējās pazīmes nebija vajadzīgas. Mūlis spēja saskatīt otra iekšējās izjūtas līdz pat sīkākajai niansei - apmēram tāpat, kā ikdienišķs cilvēks spēj redzēt savilktu uzaci.
Pričers atstāja savu gaisa automobili pie vecajiem galma angāriem un atbilstoši prasībām iegāja pils teritorijā kājām. Viņš nogāja jūdzi pa iezīmēto ceļu, kas bija kluss un tukšs. Pričers zināja, ka visā plašajā pils teritorijā nav neviena sarga, neviena karavīra, neviena apbruņota uzrauga.
Mūlim aizsardzība nebija vajadzīga.
Mūlis spēja pats sevi aizsargāt labāk par visstiprāko sargu.
Pričera soļi klusi atbalsojās paša ausīs. Pretī viņam slējās pils mirdzošās, neticami gaišās un neticami stiprās metāla sienas ar pārgalvīgām, pretenciozi iespaidīgām, gandrīz kliedzošām arkām, kas raksturoja Vēlās Impērijas arhitektūru. Drūmi un majestātiski tās dominēja pār tukšo apkārtni un blīvi apdzīvoto pilsētu apvāršņa malā.
Pils iekšienē mājoja īpašais cilvēks - viens pats -, no kura pārdabiskajām psihes spējām bija atkarīga jaunā aristokrātija un visa Pasauļu Savienības uzbūve.
Masīvās, gludās durvis, ģenerālim tuvojoties, smagi atvērās, un viņš iegāja pilī. Platā, slīdošā lente uzveda viņu līdz liftam, kas bez trokšņa pacēlās augšup. Viņš apstājās pretī mazajām, necilajām durvīm, kas veda uz Mūļa istabu zem spoži mirdzošajām pils torņu smailēm.
Durvis atvērās...
Beils Čanniss bija jauns, un Beils Čanniss bija Nepievērstais. Vienkāršākā valodā runājot, Mūlis nebija ietekmējis viņa emocionālo stāvokli. Tas bija tieši tāds pats, kādu to sākotnēji bija veidojusi iedzimtība un turpmāk noslīpējusi vide. Un tas viņam bija pa prātam.
Vēl nesasniedzis trīsdesmit gadu vecumu, viņš bija galvaspilsētā iemantojis popularitāti un ievērību. Viņš bija izskatīgs un atjautīgs, un tas nodrošināja sabiedrības atzinību. Viņš bija gudrs un pašpārliecināts, un tas nodrošināja Mūļa atzinību. Gan ar vienu, gan ar otru Čanniss bija ļoti apmierināts.
Un tagad Mūlis pirmoreiz bija izsaucis viņu uz personīgu audienci.
Kājas nesa viņu pa garo, mirdzošo lielceļu tieši pretī putu alumīnija torņu smailēm, zem kurām reiz bija mājojis Kalgana vicerojs, kas valdīja seno imperatoru vārdā; zem kurām vēlāk bija mājojuši neatkarīgie Kalgana prinči, kas valdīja paši savā vārdā; un zem kurām tagad mājoja Savienības Pirmais Pilsonis, kas valdīja pār savu impēriju.
Čanniss klusi dungoja pie sevis. Par audiences iemeslu viņam nebija nekādu šaubu. Skaidrs, ka visa pamatā ir Otrais Fonds! Tas pats samilzušais rēgs, kas ar savu esamību vien bija apturējis Mūļa neierobežotās ekspansijas politiku un pārvērtis to piesardzīgā sastingumā. Oficiāli šo stāvokli sauca par “konsolidāciju”.
Bet tagad klejoja baumas - un baumas nav iespējams apturēt. Mūlis atkal gatavojot plaša mēroga uzbrukumu. Mūlis esot atklājis Otrā Fonda atrašanās vietu un došoties to iekarot. Mūlis esot panācis vienošanos ar Otro Fondu un sadalījis Galaktiku. Mūlis esot nospriedis, ka Otrais Fonds vispār neeksistē, un pārņemšot savā varā visu Galaktiku.
1
Visi šeit ievietotie citāti no Galaktikas Enciklopēdijas ar izdevēja atļauju ņemti no 116. izdevuma, kas publicēts 1020. g. F. Ē.; izdevējs: Encyclopedia Galactica Publishing Со., Terminus.